Advertisements

Marihuānas legalizācija kalpo “biznesa interesēm” – patiesība vai propaganda?

Avots: Anthony Souffle/Chicago Tribune/MCT caur Getty Images.

Pēc daudzu Latvijas narkotiku opozicionāru domātāju viedokļa – marihuānas legalizācija tiek proponēta tikai un vienīgi “biznesa interesēs”, bieži vien arī atsaucoties uz latviešu narkologiem. Visi indivīdi un cilvēktiesību organizācijas šo ideju stumj uz priekšu, jo vēlas no tā nopelnīt – un tur ir iesaistīti organizētie grupējumi, kas šobrīd Latvijā kontrolē visu narkotiku melno tirgu. Bet vai šis apgalvojums ir patiess, vai tomēr norāda uz lielāku problēmu, ka Latvijas sabiedrība un mediji pārāk ļoti paļaujas uz narkologu viedokļiem par tematiem (ekonomika, kriminoloģija), kur to viedoklis nav uzskatāms par pietiekami kvalificētu?

Mēs nolēmām apskatīt šo tematu sīkāk, veicot avotu un statistiku izpēti, kā galveno piemēru ņemot Amerikas Savienotās Valstis, kur Meksikas narkotiku karteļi jau gadu desmitiem ir pelnījuši apjomīgas naudas summas ar narkotiku tirdzniecību un, kur jau pakāpeniski notiek apjomīgas likumu reformas, tātad ir konkrēti piemēri, kurus pētīt. Jābrīdina, ka izpētē iegājām ar jau esošu viedokli, ka iepriekšminētais apgalvojums ir nepatiess, bet esam atvērti arī piekāpties jomās, kur pierādījumi neatbilst mūsu uzskatiem. Rakstā apskatīsim arī iespējamās problēmas ar mūsu esošo pieņēmumu.

Marihuāna un ASV dolāra banknotes

ASV marihuānas “eksperiments”

Šobrīd marihuānas legalizācijas vilnis ASV turpina izplesties un aptvert arvien jaunus štatus, tai skaitā ar “zālītes” kultūru jau izslavēto Kaliforniju, bet reformas vēl nav pilnībā īstenotas vai dažos štatos tik tikko uzsāktas. Tikai 3 štatos – Kolorādo, Oregonā un Vašingtonā, eksperiments jau notiek pilnos apmēros un ir pieejami dati no kuriem var gūt konkrētus secinājumus. Visas valsts statistika ir noderīga, jo ar kopējo iedzīvotāju skaitu, kas lielāks par 16,5 miljoniem cilvēku, ir skaidrs, ka pieeja pilnībā legālam marihuānas tirgum tik lielam cilvēku skaitam būs ietekme nacionālajā līmenī. Nemaz nerunājot par štatiem, kur legalizācija tikko notikusi – 20% no ASV iedzīvotājiem tūlīt būs pieeja legālam “zālītes” tirgum [4].

Saskaņā ar ASV robežsardzes datiem, no 2014. uz 2015. gadu bija redzams 9% samazinājums marihuānas konfiskācijas apjomos uz robežas – no 13 611 uz 12 535 [3]. Zīmīgi piebilst, ka absolūtais vairākums konfiskāciju ir tieši uz robežas ar Meksiku. Tikai 197 konfiskācijas akti ir tikuši fiksēti uz ūdens robežām (piemēram Miami – no Kubas, vai Meksikas) un uz robežas ar Kanādu, saskaņā ar 2015. gada datiem. Lai gan šobrīd neapskatām visu gadu datus no pirmajām liberalizācijas reformām 2012. gadā, tādi pati aina ir redzama 2016. gada datos, kur šis skaitlis jau ir krities uz 11 830 [2].

Marijuana1-jumbo

Turklāt 2015. gadā tika konfiscētas nedaudz vairāk kā 1,5 miljoni mārciņas marihuānas (apmēram 680 tūkstoši kilogramu), kas ir gandrīz par pusmiljonu mazāk nekā gadu iepriekš, un ir niecīgs skaitlis salīdzinot ar Meksikas karteļu aktivitātes bumu pavadījušo 2009. gadu, kad tika konfiscētas gandrīz 4 miljoni mārciņas šīs vielas. Šīs konfiskācijas apmēram norāda uz reālajiem narkotiku plūsmas apjomiem. Līdz ar legalizācijas vilni ASV, ir novērojams marihuānas plūsmas noriets pār Meksikas robežu, lai gan ir redzams, ka šie grupējumi tā vietā sāk vairāk domāt par stiprākajām nelegālajām narkotikām – kokaīnu un heroīnu, lai gan pieprasījums pēc šīm vielām ir ievērojami zemāks un posts nenoliedzams, visiem zināms (ceram) [5].

Turpinot, līdz ar vietējo ražošanas apjomu palielināšanās tendencēm, paveras legālā tirgus konkurence ar meksikāņu grupējumiem. Taisnības labad jāpiebilst, ka šie apjomi nav tikai legālā tirgus ietvarospalielinās arī vietējo grupējumu ietekme [5], bet, iespējams, sīva konkurence ar biznesmeņiem var nodrošināt to atstumšanu no lielākās pieprasījuma daļas. Ierindas likumpaklausīgie pilsoņi nevēlēsies riskēt ar kriminālsodiem par iesaistīšanos ar noziedzniekiem, kad tiem turpat drošā veikalā ir pieejama mantība, par kurus izcelsmi var būt pilnība drošība. Galvenais faktors, kas var noturēt nelielu melno tirgu jebkurā gadījumā ir nodokļu aplikšana produktam, kas paceļ cenas ievērojami virs pašizmaksām. Mēs neapgalvojam, ka ir iespējams pilnībā izskaust noziedzību. Papildus legālajam atpūtas marihuānas tirgum, liela ietekme ir arī medicīniskās “zālītes” ražotājiem, kuru produkcija ir stipri izsmalcinātāka ar daudzu gadu pieredzi [9].

Papildinājumā, ASV Drug Enforcement Agency 2015. gada narkotiku draudu izpētes ziņojumā tiek minēts, ka vietējo ražotāju produkcijas kvalitāte ir ievērojami augstāka par to, ko piedāvā pārrobežas eksportētāji, kā rezultātā ASV ražotāji gūst priekšroku. Uz šo faktu karteļi, protams, arī atbild ar augstākas kvalitātes mantas piedāvāšanu, bet šobrīd nav pieejami fakti, kas apliecinātu šo mēģinājumu veiksmi – eksporta apmēri joprojām turpina kristies ievērojamos apjomos. [rindkopa – 5]

Sinaloa audzētava

Avots: NPR

Uzsverot postu, ko legalizācija nodara nelegālo grupējumu peļņai, varam norādīt uz ziņojumiem par ievērojamu cenu samazinājumu marihuānas produkcijai līdz ar konkurences veidošanos ar legālajiem ražotājiem.

“Divus vai trīs gadus atpakaļ, kilograms marihuānas bija vērts 60 līdz 90 dolārus”, apgalvo Nabors, 24 gadus vecs “zālītes” audzētājs Meksikas ziemeļrietumos. “Bet tagad viņi mums maksā 30 līdz 40 dolārus par kilogramu. Tā ir liela atšķirība. Ja ASV turpinās marihuānas legalizāciju, viņi iznīcinās mūsu biznesu.” [6]

Bez tam, Meksikas Institute of Competitiveness ziņojuma aplēses liecina, ka legālais marihuānas bizness ASV legalizācijas gadījumā varētu nogriezt 1,4 miljardus ASV dolārus no 2 miljardu ASV dolāru ienākumiem no marihuānas tirdzniecības Meksikas karteļiem, kas būtu milzīgs trieciens un motivētu grupējumus atmest ideju aktīvi konkurēt tieši šajā tirgus sfērā – tieši tāpat kā šīs organizācijas netirgo alkoholu vai tabaku. Ieguvums pārkāpt likumu zudīs, zaudējot spēju pelnīt. Skatoties uz to, ka meksikāņu narkotirgoņi lielu daļu no ienākumiem ņem tieši no marihuānas – tas varētu samazināt arī noziedzības apmērus, mazinoties aktivitātei. Šo faktu rezultātā karteļi varētu zaudēt līdz pat 20% no visiem saviem ienākumiem. [rindkopa – 7, 8]

Lai gan svarīgi piebilst, ka, ja netiks īstenota adekvāta politika arī citu narkotiku jomā, lai samazinātu pieprasījumu pēc smagajām narkotikām, šie grupējumi visdrīzāk varēs palielināt apjomus citās narkotikās un atgūt daļu no peļņas. Šis pieņēmums ir balstīts uz vispārpieņemto ideju, ka karteļi ir adaptīvi un centīsies saglabāt savus ienākumus [5, 6].

Plaukstas & Marihuāna

Kopsavilkums

Pirmkārt, ASV eksperimentā ir redzama būtiska ietekme uz pārrobežas narkotiku eksportu no Meksikas, kā rezultāta ir redzams, ka ideja par legālo tirgu konkurenci ar organizētajiem grupējumiem ir pamatota un aktuāla praksē. Otrkārt, var konstatēt, ka noziedzīgās grupas cenšas atbildēt uz mēģinājumiem ietekmēt tās tirgus daļu, tātad nedrīkst pieņemt, ka legalizācija ir automātiska uzvara visās frontēs – melnais tirgus eksistēs vienā vai citā veidolā. Treškārt, konkurences rezultātā produkcijai samazinās cena, mazinot ieguvumus no riskantu un nelegālu darbību veikšanas, kas var samazināt grupējumu interesi par marihuānu.

Secinājumi

Lai gan šajā rakstā uzsvars ir likts uz ASV pieredzi ar Meksikas karteļiem, kur blakus citiem faktoriem nāk arī, piemēram, attālums (loģistikas izmaksas), tā elementus var savienot ar iespējām citās valstīs. Nav noliedzams, ka meksikāņu ietekmes zaudēšana marihuānas tirgū ASV tiek arī daļēji aizstāta ar vietējo noziedznieku grupām. Bet, balstoties uz pieejamo statistiku par pārdošanas apjomiem, legālā tirgus vērtību un citiem datiem top skaidrs, ka melnais tirgus, no procentuālā skatupunkta, ir saņēmis lielus triecienus Amerikas Savienotajās Valstīs.

Galvenā spēja noziedzniekiem iegūt lielu peļņu no konkrētas nelegālas substances tirdzniecības ir tieši viens fakts – šie noziedznieki ir vienīgais iespējamais vielas avots, tātad arī vispārēji likumpaklausīgi pilsoņi ir spiesti izmantot to “pakalpojumus”. Pats papildus tirgu atvēršanas fakts, kur cilvēki var saņemt produktu bez likuma sankcijām, ir bieži vien pietiekams, lai pilnībā atturētu cilvēkus no jebkādas saskarsmes ar krimināliem elementiem. Legalizācija pat nav tuvu pietiekama, lai pilnībā izskaustu problēmas ar noziedzniekiem, bet tas ir būtisks, stingrs pirmais solis, uz kura bāzes ir lielas iespējas papildus reformām pret tirgus daļu, kas jau būs būtiski cietusi.

Turklāt, samazinoties cenām (vēl papildus konkurence), samazinātos arī “riska prēmija” par marihuānas audzēšanu, glabāšanu lielos apjomos un tirgošanu – ar minimālām peļņas iespējām un sīvu konkurenci, kuru nevarētu ietekmēt ar nelegālām metodēm (jo tai būtu iestāžu un policijas aizsardzība) – zustu arī lielākā daļa intereses par produktu, kas nenestu pietiekami lielu ieguvumu par risku.

Tas viss norāda uz to, ka jebkurš organizētais grupējums, kas atbalstītu marihuānas legalizāciju, būtu pašnāvniecisks. Šādas stājas rezultātā tiktu teju vai pilnībā iznīcināta viņu ietekme, jo regulētā, legālā tirgū valstij būtu neskaitāmas iespējas kontrolēt situāciju līdz noteiktai robežai. Tas arī pavērtu iespēju fokusēt valsts un tiesībsargājošo institūciju resursus, lai iznīcinātu to minoritāti, kas paliks strādājot “zem radara”.

Ja tomēr šie apgalvojumi par “biznesa interesēm” norāda uz apvainojumiem par to, ka indivīdi, kas tajā ir iesaistīti, ir tie, kas grib pelnīt no legālā tirgus – Jums būtu jāsniedz pierādījumi un savas idejas jāpamato, nevis otrādi. Piemēram, vairāku marihuānas aktīvistu misija par “cilvēktiesību reformām, taisnīgumu un toleranci” nav saistīti ar peļņas iespējām, ja vien tās nav peļņas iespējas valstij, kas gūtu papildus nodokļus, papildus tūrismu un atbrīvotus resursus, kas iepriekš apkaroja milzīgu nelegālās “zālītes” tirgu.

Grāmatas lapas


Interesanta papildus lasāmviela: (angļu valodā)

– “Three major concepts that shatter the myths surrounding drug legalization“;

– “How America’s Legal Weed Is Changing the Black Market and Influencing Mexican Cartels“;

– “When Drugs Are Legal, Gangs Will Diversify“;

– “Marijuana legalization is already making Mexican drug cartels poorer“.


Avoti:

[1] – United States Border Patrol Sector Profile – Fiscal Year 2015“;

[2] – “United States Border Patrol Sector Profile – Fiscal Year 2016“;

[3] – “Marijuana legalisation in US dents drug cartel profits“, The Independent;

[4] – “Californians Legalize Marijuana in Vote That Could Echo Nationally“, The New York Times;

[5] – “2015 National Drug Threat Assessment Summary“, Drug Enforcement Agency;

[6] – “Legal Pot In The U.S. May Be Undercutting Mexican Marijuana“, NPR;

[7] – “Legalising marijuana – the view from Mexico“, The Economist;

[8] – “If our neighbors legalize – some clarifications about the IMCO findings“, Mexican Institute of Competitiveness;

[9] – “Legal marijuana is finally doing what the drug war couldn’t“, Washington Post.

Advertisements

3 Comments on Marihuānas legalizācija kalpo “biznesa interesēm” – patiesība vai propaganda?

  1. Tāpat būs kāds, kas atnāks uz komentāru sadaļu, bez izpratnes par tēmu un iespējams pat rakstu neizlasot, tikai lai nolamātu par degradētiem narkomāniem

    Publicējis 1 person

  2. patlaban Meksikas kūrort pilsētā viens kg labas marihuānas maksā ap 20usd, tūrisma sezonā 30usd. un cenas krīt ļoti strauji dēļ kokurences un dēļ samazinātās iespējas exsportēt. Plus no šodienas ir legalizēta medicīniskiem nolūkiem.

    Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s