Advertisements

BitCoin. Kriptovalūtas. Piramīda vai Revolūcija?

Pēdējo mēnešu laikā viena no “karstākajām” tēmām finanšu pasaulē ir kriptovalūtas. Visbiežāk cilvēku prātos, skanot vārdam “BitCoin”, kas ir pasaulē pirmā kriptovalūta un šīs industrijas pionieris. Viedokļi par šo tēmu krasi atšķiras – ir tie, kas uzskata, ka tā ir piramīdas shēma un burbulis, kas teju tūlīt sabruks. Pretējā nometnē – cilvēki, kas cildina tehnoloģiju kā revolucionāru mēģinājumu sniegt alternatīvu tradicionālajam finanšu sektoram. Kam ticēt? Lasi tālāk…

Šī raksta mērķis ir sniegt elementāras pamata zināšanas par BitCoin, dažiem tās konkurentiem un Blockchain tehnoloģiju vispārīgi. Raksta mērķis ir izskaidrot tēmas pamatus, nevis sniegt detalizētu analīzi – šādu funkciju pildīs tālākās publikācijas, kur arī tiks sīkāk apskatītas dažādas digitālās valūtas ar milzīgu pielietojuma potenciālu.

Blockchain - Savienota Pasaule

Blockchain

Daudzu, bet ne visu, kriptovalūtu pamatā ir izslavētā Blockchain tehnoloģija. Tās autors ir anonīms cilvēks ar pseidonīmu Satoshi Nakamoto, kas lika pamatus pirmajai kriptovalūtai pasaulē – BitCoin. Tagad tehnoloģijas izmantojums jau ir ievērojami plašāks un darbojas kā pamats simtiem dažādām valūtām ar dažādām unikālām variācijām, saglabājot galvenos principus.

Pašā pamatā Blockchain strādā pēc informācijas decentralizācijas principa. Nav viena autoritāte, kas uztur, glabā un atjauno visu informāciju par darbību ar katra cilvēka valūtas depozītiem. Tā vietā visi darījumi tiek pārraidīti publiski, bet anonīmi – viss redzamais ir unikāli “atslēgas kodi”, kas ir piesaistīti katra cilvēka valūtas digitālajam vai bezsaistes makam. Tas vienlaikus nodrošina gan caurskatāmību par darbībām ar valūtu, gan privātumu sistēmas dalībniekiem, jo viņu identitāte nav zināma ne sistēmai, ne tās vērotājiem.

Katra darbība (pabeigts “bloks”, kuru izskaitļo dalībnieki) tiek pievienota kopējai publiskajai ierakstu grāmatai hronoloģiskā secībā un katrs tīkla mezgls saņem kopiju ar šo atjaunoto digitālo lietvedības datubāzi. Jebkādas neautorizētas izmaiņas neietekmē sistēmu, jo datori ar pareizo datubāzi identificē izmaiņas un neņem tās vērā, ja tās neatbilst vairākuma datoru identificētajiem ierakstiem.

Skudriņa rok Bitcoin

Ja nav vienas autoritātes, kas sistēmu uztur – kā tieši tā funkcionē, kas atjauno informāciju? To dara paši sistēmas dalībnieki, plašāk zināmi kā “racēji” (miners), kas piedāvā savu datoru apstrādes jaudu, lai pārstrādātu informāciju un pievienotu to publiskajam tīklam. Tieši racēji ir tie, kas kalpo kā centrālās autoritātes aizvietojums visām sistēmām, matemātiski apstiprinot noteiktas darbības ar valūtu un nonākot pie kopīga secinājuma, ka ir notikusi šāda darbība. Pēcāk pievienojot to savai publiskās datubāzes versijai. Kopējais jaudas lielums ir ļoti svarīgs sistēmas drošībai, jo samazina ļaunprātīgu dalībnieku ietekmi – BitCoin tas ir vairāk kā 3,5 miljoni TH/s – vairāk kā 10 000 lielāko pasaules banku skaitļošanas jauda ņemta kopā.

Rakšana var izvērsties par dārgu prieku, kā BitCoin gadījumā, kur nepieciešamas jaudīgas datoru sistēmas un serveri. Tad kāpēc cilvēki to dara? Jo racēji tiek apbalvoti ar konkrētu valūtas vienību skaitu par katru matemātisku problēmu, kuru viņu sistēmas atrisina pirmās – pirms citiem racējiem. Sākotnējā investīcija un elektrības izmaksas var nobālēt, salīdzinot ar potenciālo peļņu no šīm darbībām.

Noslēgumā gan ir svarīgi piebilst, ka pašos pamatos Blockchain ir nākamais interneta attīstības solis, nevis tehnoloģija, kas veidota no nulles. Tā sevī apvieno vairākas jau esošas inovācijas, starp tām – vienādranga tīklu (peer-to-peer), kas ļauj savstarpēju datoru komunikāciju un sistēmas uzturēšanu bez centrālas autoritātes, un privāto/publisko atslēgu kriptogrāfiju, kas ļauj sūtīt anonīmas un šifrētas “ziņas” starp tīkla mezgliem, izmantojot publisku atslēgu, bet piekļuvi produktam (atšifrēšanai, šajā kontekstā – makam) sniedz tikai privāta atslēga, kura ir īpašnieka pārvaldībā.

Bitcoin pret Ethereum

BitCoin un Konkurenti

Teju visi, kas pirmo reizi kaut ko dzirdējuši par šo industriju, ir no sākuma to saistījuši ar vārdu BitCoin (BTC) – joprojām populārāko digitālo valūtu pasaulē. Tā nebūt nav vienīgā, bet tās statuss, kā šī finanšu sektora pionierim, dod zināmas priekšrocības zīmola atpazīstamībā. Tas arī izskaidro BTC lielo tirgus dominanci uz 2018. gada 2. janvāri – tās tirgus kapitalizācija (vienības vērtība x vienības cirkulācijā), 195 miljardi eiro, ir 35.92% no kopējās tirgus kapitalizācijas – 540 miljardiem eiro. Tas gan ir nieks, salīdzinot ar situāciju 2017. gada sākumā, kad tie bija vairāk kā 80%. Līdz ar digitālo valūtu progresu rodas izmaiņas tirgus situācijā un sākas tās tehnoloģiski novecojušā pioniera dominances noriets.

Uz doto brīdi, vienas BitCoin vienības vērtība ir teju 12 000 eiro, bet ir iespējams gan pirkt, gan norēķināties ar vienības frakcijām – līdz pat 1/100000000 daļai, ko sauc par “satoshi” – kā eiro ir centi. Pēdējā gada laikā tā vērtība ir cēlusies par vairāk kā 1000% līdz ar milzīgu pieaugumu tās popularitātē un pielietojumā tās galvenajam mērķim – kā norēķinu veids. Daudzās valstīs ar to var norēķināties pat par picas piegādi.

Šobrīd ideja par BTC masveida adopciju neizskatās reāla – tās rakšana patērē milzumdaudz elektrības, kas to padara par videi nedraudzīgu, pārskaitījumi ar valūtu ir kļuvuši ļoti dārgi – vienam pārskaitījumam var būt komisijas maksa līdz pat 20 eiro, un masveida popularitāte ir atklājusi nopietnus trūkumus, jo aktīvākos periodos darbības var aizņemt pat vairākas dienas. Šīs problēmas varētu risināt tikai “soft fork” sistēmas uzlabojumi (par to citā rakstā), kur vairākumam no rakšanas jaudas īpašniekiem jāuzlabo sevis izmantotais kods un jāsāk tas kopīgi lietot, veidojot paradigmas maiņu.

Neskatoties uz problēmām, šo digitālo valūtu joprojām uztver kā “digitālo zeltu” – ideālu vērtības glabāšanai to joprojām izmanto tirgošanai ar daudzām citām kriptovalūtām, kuru tehnoloģija ir attīstītāka, un tās popularitāte jaunpienācējiem kriptotirgos nodrošina tā reputāciju kā stabila garants. Nemaz nerunājot par milzīgo skaitļošanas jaudu, kas stāv aiz šī tīkla un nodrošina tā vispārējo drošību – neviena valūta joprojām nav sasniegusi šādu racēju interesi.

BTC neizskatās pēc digitālā aizvietotāja eiro vai ASV dolāram – tad kāda vispār jēga no tām kriptovalūtām un vai tas nenozīmē, ka viss izgāzīsies, jo BitCoin ir tik “slikts”? Pamatots jautājums, uz kuru atbilde rodas skaidra, salīdzinot šo valūtu ar tās galvenajiem konkurentiem un to tehniskajiem parametriem. Skatīt bildi zem šīs rindkopas, kur salīdzināti parametri BitCoin, Ripple, Litecoin, Dash un Ethereum.

Sešu kriptovalūtu salīdzinājums

Bloka ģenerēšanas ātrums norāda uz to, cik ātri katrs darījums saņem tīkla apstiprinājumu. Tabulā norādīti vidējie bloka ģenerēšanas ātrumi, atskaitot BitCoin, kur to noteikt ir sarežģīti un izmaiņas ir redzamas regulāri, atkarībā no tīkla noslogotības. Pēdējā mēneša laikā bloka ģenerēšanas ātrums ir svārstījies no 10-20 minūtēm līdz pat teju 24 stundām dažos īsos laika periodos, norādot uz trūkumiem. Ja tradicionālam bankas pārskaitījumam bieži vien vajag vienu darba dienu, tad, piemēram, Dash un Litecoin šo pārskaitījumu veiks divarpus minūšu laikā. 

Darījumu skaits sekundē (Transactions Per Second – TPS) norāda uz maksimālo vidējo valūtas spēju apstrādāt noteiktu daudzumu darījumu vienā sekundē. Kontekstam jānorāda, ka, piemēram, Visa tiek galā ar aptuveni 3000 darījumiem sekundē, bet PayPal – aptuveni 100-200 TPS. Visām minētajām kriptovalūtām pastāv iespēja uzlabot gan TPS, gan citus rādītājus caur “soft fork” (par to citā rakstā) – informācija ir atbilstoša situācijai 2018. gada 2. janvārī. Tādai valūtai kā Dash tiek izstrādāti sistēmas arhitektūras uzlabojumi, kas pie lielākas slodzes būs spējīgi apstrādāt līdz pat 200 tūkstoš darījumus sekundē.

Darījumu komisijas maksas ir norādītas aptuvenajā vidējā cenā eiro, balstoties uz esošo situāciju un standarta bloka ģenerēšanas ātruma uzstādījumiem. Ripple gadījumā ir norādīta komisijas maksa oriģinālajā valūtā, konvertēta uz eiro, jo tās uzstādījums ir nemainīgs.

Kā redzams salīdzinājumā, BitCoin nobālē dažu savu konkurentu priekšā. Tādām valūtām kā Ripple, kas plāno kļūt par tradicionālās finanšu sistēmas sastāvdaļu, ir milzīgs potenciāls – tā jau ir guvusi liela zīmola partnerus kā American Express, Western Union, Bill & Melinda Gates Foundation, Anglijas, Kanādas un Apvienoto Arābu Emirātu centrālās bankas, un citus. Līdzīga situācija ir arī ar pārējām populārākajām valūtām – BitCoin nesen guva interesi pat no PayPal un Intel, kas papildina tās simtiem esošo partneru sarakstu. Jēga no kriptovalūtām ir liela un potenciāls tikai turpina augt, redzot lielo zīmolu, banku un investoru interesi, lai gan pastāv neskaitāmi riski un trūkumi, par kuru ietekmi vēl ir pāragri lemt.

ICO investēšana

Bet pat šie konkurenti nobālē, salīdzinot ar citām valūtām un projektiem, kas pagaidām tikai iegūst savas tirgus pozīcijas, nemaz nerunājot par ICO start-up projektiem, kas piedāvā revolūcijas neskaitāmās mūsu dzīves jomās – no transporta līdz e-komercijai. Par to citreiz.


Nākamajos rakstos tiks diskutēts par investēšanu, biržām un saistītajiem riskiem; par galvenajiem BitCoin konkurentiem un to plašo izmantojumu; par dažādo tehnoloģiju plusiem un mīnusiem, salīdzinot ar tradicionālajām sistēmām; par drošības riskiem, kas saistīti ar kriptovalūtām un to tehnoloģijām, kā arī potenciālajiem risinājumiem, kas tiek izstrādāti; par ICO start-up sektoru, kur veidojas jaunas revolucionāras tehnoloģijas, kā arī par citām saistītām tēmām, lai sniegtu pilnvērtīgu informācijas avotu latviešu valodā par šo un citām tēmām.

Piezīme: autoram šajā tematā ir personīga interese ar veiksmīgām investīcijām kriptovalūtās. Tas var ietekmēt autora viedokli, lai gan par balstu ir izmantota plaša tēmas izpēte dažādos avotos no dažādu politisko un tehnoloģisko uzskatu nometnēm. Autora interese par kriptovalūtām radās tikai pēc cītīgas izpētes, kas radīja saprašanu par šīs industrijas nozīmi un potenciālu.
Kriptovalūtu tirgi ir ļoti nestabili un sniedz augsta riska, augsta ieguvuma potenciālu. Visiem potenciālajiem investoriem ir jāsaprot, ka investēšana var novest pie kapitāla zaudējumiem. Neinvestē naudu, ko neesi gatavs zaudēt. Neinvestē pirms neesi veicis neatkarīgu tēmas izpēti. Neņem par pamatu viena cilvēka viedokli vai skaidrojumu.
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s