Planētas resursi izsīkst, cilvēcei tuvojoties pašu veidotai katastrofai!

1. augusts ir kļuvis par 2018. gada Zemes Pārtēriņa dienu. Tas atzīmē dienu katrā gadā, kad Zemes resursu patēriņš ir pārsniedzis planētas spēju tos atjaunot. Ar katru gadu, šī diena tiek pasludināta arvien agrāk un agrāk. 1990. gadā tā bija tikai 7. decembrī, bet 2015. gadā – jau 13. augustā. Šo problēmu veido attīstīto valstu pārspīlētais un bieži vien izšķērdīgais patēriņš, bet papildus “devumu” sniedz strauji izaugsmes tempi pārējās pasaules daļās – galvenokārt Ķīnā, Indijā un lielā daļā no Āfrikas. Lasi tālāk…

Saskaņā ar Global Footprint Network, cilvēces esošajam resursu patēriņam vajadzētu 1.7 planētas, lai nodrošinātu resursu un ekosistēmu ilgtspējīgumu. Ja netiks veiktas radikālas darbības, lai mazinātu patēriņu, tad šis skaitlis turpinās celties. Tas nozīmē, ka turpināsies masveida dzīvnieku un citu radību izmiršana un strauji saruks atjaunojamo resursu pieejamība (piemēram, meži). Līdz ar izmaiņām Zemes ekosistēmā, radīsies arī papildus slogs cilvēkiem – caur klimata pārmaiņām, caur resursu zudumu, caur ēdiena trūkumu un neskaitāmām citām problēmām.

Dienas datums katru gadu tiek aprēķināts, dalot planētas biokapacitāti ar resursu patēriņu, un reizinot to ar 365 (dienām). Planētas biokapacitāte norāda uz to, cik daudz ekoloģiskos resursus Zeme ir spējīga atjaunot vai ģenerēt gada laikā. Vairāk par formulu lasi, spiežot šeit.

Pēc Zemes Pārtēriņa dienas sasniegšanas, viss papildus patēriņš samazina planētas rezerves un pakāpeniski iznīcina dzīvnieku sugas. Problēmai turpinoties, resursu trūkums var radīt problēmas pat pasaules bagātākajās valstīs. Pašā sākumā, iztrūkums var radīt strauju cenu kāpumu, pēc tam – produkti, uz kuriem paļaujamies ik dienā, var vieni pēc otra sākt pazust no lielveikalu plauktiem. Pārtēriņš arī pasliktina mūsu vidi – pārāk lielas oglekļa emisijas nozīmē to uzkrāšanos atmosfērā, jo planētas ekosistēma nav spējīga pārstrādāt visu mūsu saražoto gaisa piesārņojumu.

Bet ne visām valstīm ir vienāds “ieguldījums” resursu patēriņa krīzē. Pārspīlētais patēriņš uz iedzīvotāju (vidējais patēriņš) ir visaugstākais bagātākajās pasaules valstīs, bet ne tikai – arī Baltijas valstis tērē daudz resursus.

Cik planētas mums vajadzētu...

Lai gan Latvija ir augstā vietā šajā tabulā, mūsu biokapacitāte pārsniedz ekoloģisko patēriņu. Situācija gandrīz mainījās Trekno gadu izskaņā, kad straujā izaugsme mūs gandrīz ieveda pārtēriņa zonā. Bez šaubām, tuvāko gadu laikā mēs sasniegsim šo sarkano līniju, kad Latvija pievienosies to valstu klubam, kas iznīcina gan savu, gan pasaules resursu ilgtspējību.

Risinājumi problēmai ir neskaitāmi, jautājums ir tikai par to, vai cilvēce ir gatava spert šos soļus. Pirmkārt, svarīgākais solis ir samazināt mūsu atkarību no degizrakteņiem kā naftas un dabasgāzes. Tā sastāda 60 procentus no mūsu tā sauktās ekoloģiskās pēdas. Otrkārt, pēc iespējas lielāks fokuss uz apļveida ekonomiku var nodrošināt esošo resursu ilgāku izmantojumu, kas samazinātu nepieciešamību pēc jaunu resursu ieguves. Lasi vairāk par apļveida ekonomiku, spiežot šeit. Treškārt, mums ir jāsamazina resursu izniekošana. Visredzamākā un visvieglāk labojamā daļa no šīs problēmas – pārtikas izšķērdība. Labāk ir nopirkt mazāk nekā vajag, tā vietā, lai nopirktu pārāk daudz un izmestu lielu daļu. Apmēram viena trešdaļa no visas pasaules saražotās pārtikas tiek izniekota – izmesta, pazaudēta, neizmantota.

Zeme pārdzīvos cilvēci, bet vai cilvēce pārdzīvos Zemi, kuru pati cenšas iznīcināt – tas ir cits jautājums. Tiek lēsts, ka klimata pārmaiņu rezultātā – sekas no pārtēriņa, radīsies lielas plūsmas ar bēgļiem. Desmitiem, pat simtiem, miljoni cilvēki būs spiesti doties bēgļu gaitās līdz ar apdzīvojamo reģionu sarukšanu. Aizvien lielākas platības uz Zemes kļūs neapdzīvojamas cilvēkiem. Klimata pārmaiņas nenozīmē tikai risku iegūt karstākus laikapstākļus, tas ir politisks, ekonomisks un sociāls drauds visām cilvēku sabiedrībām un to stabilitātei. “Karš par ūdeni” nav vairs zinātniskās fantastikas izdomājums – bez radikālas rīcības, tā var būt mūsu nākotne.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s