Iznīcināt antikonstitucionālo Koalīcijas Padomi!? “KPV” programmas analīze.

Artusa Kaimiņa veidotā partija “Kam Pieder Valsts” (KPV) ir kļuvusi par vienu no nopietnākajiem pretendentiem uz iekļūšanu Saeimā. Partija savā programmā un pārstāvji publiskajos izteikumos bieži vien lieto populistiskus saukļus, izmantojot tautas neapmierinātību ar valdības darbu. Vairāki no partijas solījumiem ir tādi, pret kuriem iebilst ir teju neiespējami. Bet tas nenozīmē to, ka šie solījumi nav pelnījuši kritisku analīzi. Lasi tālāk…

Šis raksts ir daļa no sērijas, kurā tiks apskatītas to partiju programmas, kas ir pieteikušās dalībai Saeimas vēlēšanām 2018. gada 6. oktobrī. Domā pirms balso!

Partijas ideoloģija: centriski-labējā.

Galvenās nostādnes:

  • Fiskālais (budžeta tēriņu) konservatīvisms;
  • Nodokļu maksātāju tiesības.

Ideoloģijas un nostādņu informācija ir nepilnīga, jo partija nav sniegusi pietiekami daudz informācijas šo faktu noskaidrošanai.

Programmas Analīze

valdibas-laulibas-vai-koalicijas-ligums.-kapec-partijas-to-isti-nenem-vera-56ae4d8ce0742

Bildes avots: “www.skaties.lv”

“Likvidēt Koalīcijas Padomi”

Artuss Kaimiņš kā savu personīgi galveno nostādni ir izvēlējies kampaņu pret Koalīcijas padomes esamību. Pašā pamatā, šis punkts balstās uz apgalvojumu, ka Koalīcijas padome ir antikonstitucionāla. Ar to ir domāts, ka tā pārkāpj Satversmi.

Viss arguments balstās uz faktu, ka Koalīcijas padome nav Satversmes veidots orgāns. Bet tas ignorē svarīgu detaļu – valsts konstitūcija (Satversme) nav veidojums, kas detalizēti nosaka visu valsts pārvaldes modeli. Satversmē nav arī noteiktas ministrijas. Šī pamatlikuma jēga ir noteikt valsts pamatus, pārējo, vismaz teorētiski, ir jālemj tautai caur tās pārstāvjiem.

Koalīcijas padome ir neoficiāls veidojums pēc Koalīcijas līguma pamata, kuras mērķis ir ieteikt politiku, kas atbilstu valdības partiju norunātajiem punktiem. Tas nodrošina to, ka valdības partijas veic kompromisus savā starpā, lai varētu noteiktam likumprojektam iegūt vairākumu, kas ir nepieciešams tā pasludināšanai par likumu. Tādā pašā veidā iekšēji funkcionē visas politiskās partijas – lēmumos ir iesaistīti ne tikai Saeimas deputāti, bet arī to partijas biedri, kas palīdz veidot valsts politiku atbilstoši partijas nostādnēm un tās biedru uzskatiem.

Saeimas deputātiem ir brīvs lēmums – sekot partijas vēlmēm, kas mēdz arī tikt noteiktas Koalīcijas padomē, lai nerastu konfliktus starp koalīcijas politiķiem, vai balsot pēc savas pašapziņas. Šī orgāna saukšana par “anti-konstitucionālu” veidojumu ir populisms, kas norāda uz konstitucionālā likuma pamatu neizpratni. Tās nav labas ziņas – valsti varētu vadīt cilvēki, kuri neizprot to, kā strādā Satversme – mūsu valsts pamats.

dsc_1449

Bildes avots: “Latvijas Republikas Ministru kabinets”

“Būtiski Samazināt Ministru Skaitu” / “Izveidot Sekretariātus”

Partijas programmā tiek pretstatīts Latvijas birokrātijas struktūra ar Šveices modeli. Šveices federālajā kabinetā ir tikai premjerministrs un 7 ministri, savukārt Latvijā – premjerministrs un 14 ministri. Tiek apgalvots, ka esošais modelis nav produktīvs valsts vadīšanai, norādot uz to, ka diskusijās šādā grupā ir grūti “panākt labāko iespējamo lēmumu”.

Diemžēl, šajā punktā tiek ignorēts svarīgs konteksts gan Latvijas, gan Šveices modeļiem. Pirmkārt, ministru skaits mūsmājās nav liels, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem. Igaunijas Ministru kabinetā ir premjers un 14 ministri – tāds pats skaits, kā Latvijā, bet ar mazāku iedzīvotāju skaitu. Tieši tāds pats skats ir redzams Lietuvas Ministru kabinetā.

Otrkārt, Šveices piemērs ignorē ļoti svarīgu faktu – tā ir federāla valsts, kas nozīmē to, ka tai ir vairāku līmeņu valdības. Zem federālās valdības ir tā saucamie kantoni, kas ir pielīdzināmi Amerikas Savienoto Valstu štatiem. Federālā valdība pārvalda valsti, bet kantoni pārvalda savā apgādībā esošās teritorijas ar zināmu autonomiju no federālās struktūras.

Šveices federālajai valdībai tik tiešām ir tikai premjerministrs un 7 ministri. Bet Šveicei ir 26 kantoni, kurai ir katrai sava pilnvērtīga izpildvara un likumdevēji ar ievērojamu varu. Kantonu autonomija nav salīdzināma ar Latvijas pašvaldībām, jo Latvija ir unitāra valsts, kurā teju absolūta vara pieder Ministru kabinetam un Saeimai. Šādu centralizētu valdības modeli izmanto teju visas demokrātijas pasaulē.

Katram kantonam ir vidēji ap pieci līdz septiņi izpildvaras locekļi (ministri, prezidents vai priekšsēdētājs). Kopumā, Šveicē ir apmēram 170 ministri izpildvarās un 2600 (!!!) deputāti likumdevējos. Latvijai – 14 ministri izpildvarā un 100 deputāti likumdevējā. Ja partijas mērķis ar Šveices piemēru bija parādīt, ka Latvijas modelis ir birokrātisks – rezultāts ir pilnībā pretējs.

verts-izlasit-5-large

KPV piedāvātais Ministru kabineta formāts. (Bildes avots: “www.kampiedervalsts.com”)

KPV piedāvātā Ministru kabineta struktūra likvidētu Izglītības un zinātnes ministru, Iekšlietu ministru, Veselības ministru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, Zemkopības ministru, Kultūras ministru, Labklājības ministru un Satiksmes ministru.

Ir grūti saprast partijas racionāli šādai struktūrai, kas dotu vienam ministram varu pār neskaitāmiem nesavienojamiem sektoriem. Kāpēc KPV ideja par birokrātijas likvidēšanu ir ministru samazināšana, kur darba vietas zaudētu tikai astoņi cilvēki, bet uzsvars uz pārējo birokrātijas aparātu ir minimāls? Iespējams tāpēc, ka partijai ir bail iebilst pret publisko sektoru (valsts iestādes), jo tā nevēlas zaudēt tur strādājošo balsis.

KPV piedāvā ministrus pārveidot par tiem, kas dod tikai politiskus nostādījumus, kurus izpilda sekretariāts noteiktajā jomā. Šāda ideja pasniedz valsts pārvaldi kā vienkāršu – kur kāds ministrs var nodot vispārīgu ideju un tad paļauties uz to, ka tā tiks precīzi īstenota pēc politiskām līnijām.

Diemžēl, realitāte nav tik vienkārša un politika neizbēgami kļūs arī par sekretariātu darba kārtības sastāvdaļu – politika ir veiksmīga tikai tad, kad tā ir detalizēta un skaidra. To viens ministrs nespēs darīt desmit dažādās jomās.

“Visas Publiskās Skolas – Valsts Pārziņā” / “Apvienot Augstskolas”

Galvenā argumentācija šajā punktā paļaujas uz esošo ierēdņu un politiķu nomelnošanu. Noteikti, ka problēmas pastāv. Bet nav īsti paskaidrots kā tieši un kāpēc visas izglītības sistēmas centralizēšana valdības varā uzlabotu situāciju. Ja uzklausām KPV argumentāciju par korupciju visos līmeņos – ko tieši mainītu izglītības sistēmas atdošana valstij, ja korumpētas ir gan pašvaldības, gan valsts vadība?

Partija uzskata, ka skolu slēgšana un skolotāju atlaišana atrisinās visu situāciju, pateicoties konkurencei. Šāda domāšana tikai veicinās iedzīvotāju centralizāciju Rīgā un Pierīgā. Acīmredzot, pēc Kaimiņa domām, Latvijas reģioni nav pelnījuši savas universitātes un savas darba vietas izglītības sektorā.

Nav pat īsti saprotams, kā tieši šī ideja mainīs situāciju. Izglītības sektora problēmas ir daudzas un sarežģītas, bet partijas risinājums tam visam… skolu slēgšana un skolotāju atlaišana.

Pacients_Shutterstock_11-664x442

Bildes avots: “www.la.lv” / “Shutterstock”

“Vienmēr Pieejams Ģimenes Ārsts” / “Medikamentu Cenas”

Partija uzskata, ka valsts politikā ir jārūpējas par ģimenes ārstiem kā pirmo un galveno saskarsmes punktu ar veselības sistēmu iedzīvotājiem. Apsveicama ideja, kura ir balstīta uz reālām problēmām ar veselības aprūpi Latvijā. Bet, lasot tālāk, top skaidrs viens – KPV rūp tikai ģimenes ārsti. Medikamentu pārdošana lielveikalos nesniedzas pietiekami tālu.

Programma neiet tālāk par ģimenes ārstu un medikamentu cenu jautājumiem. Acīmredzot, partijas vēlētājs ir tikai veselīgs cilvēks, kuram nekad nebūs saskarsme ar citiem sistēmas elementiem – speciālistiem, rindām, operācijām, uzturēšanos ambulatorajās nodaļās.

Partijai neizskatās, ka rūpētu maznodrošinātie un “slimīgie”, jo to situācijas uzlabošanai nav sniegtas pilnīgi nekādas idejas.

Raksta garuma saīsināšanai tika apskatīta tikai nedaudz vairāk kā puse no programmas. Minētās problēmas secinājumos gan attiecas uz visiem punktiem. Pārējo programmu var apskatīt, spiežot šeit. Esi kritisks pret visām partijām un pārbaudi to apgalvojumus!

Secinājumi

Galvenā problēma ar “Kam Pieder Valsts” programmu ir tāda, ka tajā nav informācijas par partijas nostādnēm ik dienas valdīšanas jautājumos. Visi grib labāku valsti – mazāk birokrātijas, bez bērnudārzu rindām, ar kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi. Bet tās ir sfēras, kuru uzlabošana ir daudzu, daudzu gadu darbs. Tajā laikā partijai, ja tā iekļūs valdībai, būs jālemj par daudziem jautājumiem, kuros tā nav paudusi nekādu nostāju.

Ja partija detalizēti skaidrotu savu ceļakarti, tad viss būtu citādāk, bet šobrīd apgalvojumi ir vairāk balstīti uz neskaidru populismu, nedodot vēlētājiem skaidrību par to, ko tieši partija darīs, kad tiks pie siles. Tādu taktiku populisti mēdz piekopt, lai iegūtu balsis no visiem, kas elpo. Ir viegli iestāties pret korupciju un nabadzību, bet cita lieta ir sniegt konkrētas idejas kā šīs problēmas apkarot. Vēlētāji var beigās saprast, ka neatbalsta to, kā partija ir iedomājusies īstenot savas idejas.

KPV politiskās kampaņas modelis ir nevis stāstīt un skaidrot savas idejas, bet gan nomelnot citus. Tā nav māksla. Māksla ir paskaidrot, kas tiek darīts nepareizi un tad piedāvāt konkrētus, racionālus risinājumus. KPV šādus risinājumus nav sniedzis nevienā jautājumā.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.